uzspridzināt
uzspridzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Spridzinot sagraut, iznīcināt.
PiemēriUzspridzināt noliktavu.
- Uzspridzināt noliktavu.
- Uzspridzināt granātu.
- Uz lielceļa aiz upes jau rībēja pirmie tanki, kad Jānis deva rīkojumu uzspridzināt tiltu un spēkstaciju.
- Uzmanīgi apskatījuši trali un mīnu, nolēma to atbrīvot no tikla un uzspridzināt.
- «Meža kaķu» [partizānu] priekšnieks bija saņemts dzīvs. Viņa palīgs bija pats sevi uzspridzinājis, nogalinot arī astoņpadsmitgadīgo milici..
- pārn. Līdzās mākslai, kas uzspridzina parādības, dala tās sastāvdaļās, lai tiktu izpētītas, cilvēks meklē arī to, kas apliecina stabilitāti..
Avoti: 8. sējums