uzčubināt
uzčubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
PiemēriUzčubināt pēli.
2.Čubinot novietot virsū (uz kā, kam).
PiemēriReiz noskatījos, kā Ansis [krauklis] gribēja paslēpt slieku: ieliek to zemē un uzčubina virsū lapu.
Avoti: 8. sējums