Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzšalkot
uzšalkot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Iesākt šalkot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
PiemēriMirkli vējš mazliet piestāj un tad atkal uzšalko reizē ar lietus brāzmu.
Avoti: 8. sējums