vēdīt
vēdīt vēdīju, vēdī, vēdī, arī vēdu, vēdi, vēda, pag. vēdīju; trans.
1.Vēcināt (spārnus).
Piemēri..ja zemē nobēra maizes druskas, pie kājām tūdaļ, skaļi vēdot spārnus, no apkārtējiem jumtiem sakrita baloži.
1.1.intrans. Māt.
PiemēriAbi skatās, aizmirsuši pat vēdināt, lai gan lakatiņi rokā. Māte zēnam kaut ko pačukst.. Nu viņš vēda ar cepurīti..
2.parasti 3. pers. Būt tādam, kas izplata (smaržu, siltumu u. tml.).
PiemēriGluži savādu, vārdos nenosaucamu smaržu veda cigoriņš un daudzi sīkie ziediņi.
2.1.intrans. Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
PiemēriDārzā vēdī ceriņu aromāts.
2.2.Izplatīt (smaržu, siltumu u. tml.) — parasti par gaisa plūsmu.
PiemēriSūru dvingu vējš vēda pār ceriem.
2.3.intrans. Virzīties, izplatīties (par gaisa plūsmu).
Piemēri..saules svelmi nejuta, jo pretī vēdīja vēja pūsmiņa, kas mūs spirdzināja.
Avoti: 8. sējums