vedināt
vedināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
Piemēri«Lūdzu, lūdzu,» saimniece vedina mūs istabā, bet mēs paliekam uz sliekšņa.
1.1.intrans.
PiemēriVedināju ārā, sak, labāk svaigā gaisā. Kļuva gluži neērti, ka mēs te abas pa iekšu kuļam tukšus salmus..
2.Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
PiemēriVai viņš nebija visvairāk vainīgs, ka zemnieki atteikušies pildīt klaušas? Vai viņš pats nebija vedinājis tos uz nepaklausību..
Avoti: 8. sējums