vēdināt
vēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
PiemēriVēdināt virtuvi.
Stabili vārdu savienojumiVēdināmais lodziņš.
1.1.Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
PiemēriVēdināt kažoku.
2.Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
PiemēriToreadors vēdināja sarkano lakatu, bet pats nekustējās no vietas.
2.2.Vēcināt (spārnus). Luncināt (asti).
PiemēriVārnēni bieži vēdināja spārnus un ar nepacietību gaidīja brīdi, kad arī varēs tāpat laisties kā abas lielās vārnas.
2.3.Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
PiemēriBumbieres, ābeles, ķirši - saules svelmainās gaismas nokausēti - ir pierimuši vēdināt zarus, un nekustīgi aizmigušas ēnas guļ tiem pie kājām..
3.Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu. Šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
Piemēri«Tā, tā,» Biruta saka; paņēmusi rokā lakatiņu, viņa ar to vēdina sakarsušo seju.
4.parasti 3. pers. Būt tādam, no kura izplatās (smarža) — piemēram, par augiem. Vēdīt (2).
PiemēriGar ielas malu ziedēja liepas, no kuplajiem vainagiem vēdinādamas sejā saldu medus smaržu.
4.1.Izplatīt (smaržu) — parasti par gaisa plūsmu.
PiemēriSpirgts vējelis vēdināja sejā vērmeļu, sausas zāles un nobriedušas labības rūgtenās smaržas.
Stabili vārdu savienojumiVēdināt galvu (arī smadzenes).
Avoti: 8. sējums