Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vēdināt
vēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
PiemēriVēdināt virtuvi.
  • Vēdināt virtuvi.
  • Vēdināt pagrabu.
  • Telpas vēdina, radot caurvēju.
  • «Mums brauc Vaioletas jaunkundze. Un viņas istaba kā no Ziemsvētkiem nav vēdināta... jāiekurina kamīns, lai tiek svaigāks gaiss, jāuzspodrina grīda.»
  • Kajīte nebija vēdināta, oda pēc pelējuma.
Stabili vārdu savienojumiVēdināmais lodziņš.
1.1.Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
PiemēriVēdināt kažoku.
  • Vēdināt kažoku.
  • Vēdināt grīdsegas.
  • Būtu gandrīz vai jāsavāc visas vilnainās drānas un atkal jānes lejā vēdināt..
  • Viss, kas vien istabā bij cilājams, tagad izceļoja pa durvīm sētsvidū. Pēļus, deķus un drēbes dauzīja un vēdināja..
2.Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
PiemēriToreadors vēdināja sarkano lakatu, bet pats nekustējās no vietas.
  • Toreadors vēdināja sarkano lakatu, bet pats nekustējās no vietas.
  • Pati viņa paņēma cigareti un aizsmēķēja. Sērkociņu rokā vēdināja, nevarēdama to nodzēst..
  • ..Kalēja papirosa degošais gals jau piespiedās Miezāna rokai. Tas tikai iebļāvās un sūkstīdamies, roku vēdinādams, aizbēga.
  • pārn. Neviens nepateiks, cik reižu gar cilvēku cilts logiem gājusi rīta krēsla, vēdinādama savu svaigo villaini.
2.1.intrans. Māt.
PiemēriAbi skatās, aizmirsuši pat vēdināt, lai gan lakatiņi rokā.
  • Abi skatās, aizmirsuši pat vēdināt, lai gan lakatiņi rokā.
  • Novilcis kreklu un to kā karogu piesējis klūgai, izlūku priekšnieks vēdinot ziņoja, ka sala ir brīva.
2.2.Vēcināt (spārnus). Luncināt (asti).
PiemēriVārnēni bieži vēdināja spārnus un ar nepacietību gaidīja brīdi, kad arī varēs tāpat laisties kā abas lielās vārnas.
  • Vārnēni bieži vēdināja spārnus un ar nepacietību gaidīja brīdi, kad arī varēs tāpat laisties kā abas lielās vārnas.
  • Krancis sāka riet, asti vēdinādams..
2.3.Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
PiemēriBumbieres, ābeles, ķirši - saules svelmainās gaismas nokausēti - ir pierimuši vēdināt zarus, un nekustīgi aizmigušas ēnas guļ tiem pie kājām..
  • Bumbieres, ābeles, ķirši - saules svelmainās gaismas nokausēti - ir pierimuši vēdināt zarus, un nekustīgi aizmigušas ēnas guļ tiem pie kājām..
  • Kokveida papardes vēdina savus gaiši zaļos mežģīņu lapu vēdekļus.
  • Naksnīgās liepas bez skaņas vēdināja zaļās lapu delnas, un Zigim likās, ka tās smaržo.
3.Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu. Šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
Piemēri«Tā, tā,» Biruta saka; paņēmusi rokā lakatiņu, viņa ar to vēdina sakarsušo seju.
  • «Tā, tā,» Biruta saka; paņēmusi rokā lakatiņu, viņa ar to vēdina sakarsušo seju.
  • Tuvāk sēdošā [meitene].., ar mutautiņu sev sasarkušo seju vēdinādama, Vili uzrunāja: «Iesim dejot!»
  • Vīrieši goda uzvalkos pludoja sviedros, sievietes ar dziesmu grāmatām vēdināja gaisu.
4.parasti 3. pers. Būt tādam, no kura izplatās (smarža) – piemēram, par augiem. Vēdīt (2).
PiemēriGar ielas malu ziedēja liepas, no kuplajiem vainagiem vēdinādamas sejā saldu medus smaržu.
  • Gar ielas malu ziedēja liepas, no kuplajiem vainagiem vēdinādamas sejā saldu medus smaržu.
  • pārn. Priede ēnu dos man kupliem zariem, Lēni šalcot vēdinās man mieru..
  • pārn. Ne sūnām, ne brūklenājiem nekaitē sals, vasaras karstumā abi vēdina mūžzaļu ziemu.
4.1.Izplatīt (smaržu) – parasti par gaisa plūsmu.
PiemēriSpirgts vējelis vēdināja sejā vērmeļu, sausas zāles un nobriedušas labības rūgtenās smaržas.
  • Spirgts vējelis vēdināja sejā vērmeļu, sausas zāles un nobriedušas labības rūgtenās smaržas.
Stabili vārdu savienojumiVēdināt galvu (arī smadzenes).
Avoti: 8. sējums