Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vēdiens
vēdiens -a, v.
Vienreizēja paveikta darbība → vest1.
PiemēriMeža pīles lido strauji, ar skanīgiem spārnu vēdieniem..
  • Meža pīles lido strauji, ar skanīgiem spārnu vēdieniem..
  • Vīri vaidēja, gulēdami uz lāvām, pērdamies bērza slotām, un viņu vēdieniem nāca līdz vēl trīskārt karstāks gaiss.
Avoti: 8. sējums