vēdināties

vēdināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.

1.parasti 3. pers. Refl. → vēdināt₁. Tikt vēdinātam.

PiemēriDurvju maliņa [klētī] atstājama vaļā, lai vēdinās..

1.1.reti Virzīties, izplatīties, parasti, vēdinot (ko) — par gaisu.

PiemēriJa siena ļoti mitra, labāk būtu atstāt gaisa kārtu, kas vēdinās uz telpas pusi. Riģipša vietā var lietot arī ēvelētus dēļus..

2.parasti 3. pers. Refl. → vēdināt₂. Tikt vēdinātam.

PiemēriKoku zari vējā vēdinās.

3.Virzot šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, radīt gaisa kustību un atvēsināties.

PiemēriVīrieši bija novilkuši svārkus, sievietes vēdinājās ar kabatas lakatiņiem un salocītiem laikrakstiem..

4.parasti 3. pers. Refl. → vēdināt₄. Tikt vēdinātam.

Avoti: 8. sējums