vedināt
vedināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
Piemēri«Lūdzu, lūdzu,» saimniece vedina mūs istabā, bet mēs paliekam uz sliekšņa.
- «Lūdzu, lūdzu,» saimniece vedina mūs istabā, bet mēs paliekam uz sliekšņa.
- «Puisīt, iziesim varbūt ārā. Pie citiem bērniem,» svešā krustmāte, vēlīgi smaidīdama, vedina zēnu.
- Viņa mūs vedina uz savu birzi zemenēs. Un mēs kā spārnos - uz Helgas birzi!
1.1.intrans.
PiemēriVedināju ārā, sak, labāk svaigā gaisā. Kļuva gluži neērti, ka mēs te abas pa iekšu kuļam tukšus salmus..
- Vedināju ārā, sak, labāk svaigā gaisā. Kļuva gluži neērti, ka mēs te abas pa iekšu kuļam tukšus salmus..
- pārn. Mājas stāvēja klusas - kā aizsnaudušās. Iemītās pēdas vedināja tālāk.
2.Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
PiemēriVai viņš nebija visvairāk vainīgs, ka zemnieki atteikušies pildīt klaušas? Vai viņš pats nebija vedinājis tos uz nepaklausību..
- Vai viņš nebija visvairāk vainīgs, ka zemnieki atteikušies pildīt klaušas? Vai viņš pats nebija vedinājis tos uz nepaklausību..
- Majora drūmums un izturēšanās Lejieti vedināja uz domām, ka viņus uzskata par provokatoriem vai diversantiem.
- «Ej.., meit, parotaļājies,» vecmāmuļa mīlīgi vedināja, un Rudīte, uzvilkusi mēteli, sekoja zēnam.
- «Braucam, braucam!» Rentnieks vedināja. «Rīt visiem darba diena.»
- «Viņš vedināja spēlēt šahu.. Man likās dīvaini tik daudz domu patērēt spēlei.»
- pārn. Rēzeknes ielas.. un dārzi todien tīksmi sildījās pirmajā īsti pavasarīgajā saulītē, kas tā vien vedināja piesēst kaut kur aizvējā un palaiskoties.
Avoti: 8. sējums