vienreizējs
vienreizējs -ais; s. -a, -ā
vienreizēji apst.
1.Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi, vienā reizē. Tāds, kas attiecināts uz vienu reizi, arī tāds, kas noderīgs vienai reizei.
PiemēriVienreizējs atgādinājums.
- Vienreizējs atgādinājums.
- Vienreizējs pabalsts.
- Vienreizēja samaksa.
- Vienreizēja caurlaide.
- Indulis: Man ir tiesības uz manām vienreizējām cilvēciskām prasībām! - Longins: Tavas prasības nebūt nav vienreizējas. Vai esi saskaitījis, cik reizes tu man esi prasījis naudu?
- Tiks lietotas tikai vienreizējās lietošanas šļirces, un visu donoru asinis pārbaudīs.
- Vienreizēji šai pasaulē laists, tikai mīlošs un radošs cilvēks ir skaists.
2.Vienreizīgs.
PiemēriVienreizējs mākslas darbs.
- Vienreizējs mākslas darbs.
- Kontrasts starp viļņiem, kas uzbruka smilšu sēkļiem, un kluso, pamesto liedagu bija vienreizējs.
- Sandra: Kā stāstīji par savu vienreizējo mīlestību! Uz ceļiem lūdzies.
- Rumba: Tā mums ir bezgalīgi laimīga un reta izdevība klausīties tik izcilu mākslinieci. Vienreizējs mākslas baudījums.
Avoti: 8. sējums