vilciņš
vilciņš -a, v.
1.Dem. → vilks.
2.Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi.
PiemēriKā vilciņš riņķī griezdamās, pār akmens plāksnēm lēkādama.., viņa [nokritusi nauda] virzījās uz sienmali.
- sal. Kā vilciņš riņķī griezdamās, pār akmens plāksnēm lēkādama.., viņa [nokritusi nauda] virzījās uz sienmali.
- sal. Leitnants domīgi paņem krēslu,.. apgriež to kā vilciņu vairākkārt apkārt, tad nosēžas uz tā jāteniski..
- pārn. Kluba priekšā pa plākšņoto klājumu vējš dancināja sniega vilciņus.
2.1.Vingrošanas, daiļslidošanas u. tml. elements, kuru izpildot sportists vairākkārt griežas ap savu asi.
Piemēri..[vingrotājs] līdztekās demonstrēja jaunu elementu, kas nosaukts viņa vārdā, - vilciņu uz vienas līdztekas un pierādīja, ka ir spēcīgākais līdztekās.
- ..[vingrotājs] līdztekās demonstrēja jaunu elementu, kas nosaukts viņa vārdā, - vilciņu uz vienas līdztekas un pierādīja, ka ir spēcīgākais līdztekās.
Avoti: 8. sējums