virknēties
virknēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās
1.Refl. → virknēt1. Tikt virknētam.
PiemēriLīdzīgi gājputniem, kas sasaucas un virknējas tālam lidojumam, tur [lidostā] sapulcējas vienai tautai un vienai valodai piederīgie.
- Līdzīgi gājputniem, kas sasaucas un virknējas tālam lidojumam, tur [lidostā] sapulcējas vienai tautai un vienai valodai piederīgie.
- Ezera dienvidu daļā ciemati virknējās cits aiz cita gandrīz cieši blakus.
- Svētku dienas viņiem bija tās pašas parastās darba dienas, kas virknējās garas,.. nepārredzamas.
- Lauzas galvā gandrīz pret paša gribu sāk virknēties skaitļi..
- ..tās [domas] trauc no viena priekšmeta uz otru, atceras simtiem notikumu, un tie virknējas cits aiz cita..
2.Refl. → virknēt2. Tikt virknētam.
Avoti: 8. sējums