Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vājprātība
vājprātība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vājprātīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Jau tā galva rūc no nepatikšanām. Vēl šis [Artūrs] ar savām vājprātībām līdīs virsū!»
Avoti: 8. sējums