vājēt
vājēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; pareti
Kļūt vājam, vājākam.
Piemēri«..kļuva Pieterāns atkal par gājēju - Lādēdams veldrainu dābolu pļāva. Barba pie bietēm vēl piedevām vājēja, Klupdama krizdama gubiņas krāva.»
- «..kļuva Pieterāns atkal par gājēju - Lādēdams veldrainu dābolu pļāva. Barba pie bietēm vēl piedevām vājēja, Klupdama krizdama gubiņas krāva.»
- Lopi sāk vājēt.
Avoti: 8. sējums