Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vārgulīgs
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Tāds, kas vārguļo (1), arī, parasti samērā, vārgs1.
PiemēriVārgulīgs bērns.
2.Samērā vārgs2.
PiemēriJauns režisors iestudē vārgulīgu un haotisku izrādi.
Avoti: