vēdināties

vēdināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.

1.parasti 3. pers. Refl. → vēdināt₁. Tikt vēdinātam.

PiemēriDurvju maliņa [klētī] atstājama vaļā, lai vēdinās..

Durvju maliņa [klētī] atstājama vaļā, lai vēdinās..
«Paklau, Egil, ja tu vēl ilgāk gribi vēdināties tur pie loga, atnes man vismaz kaut ko uzmest uz kājām,» Biruta rīko.

1.1.reti Virzīties, izplatīties, parasti, vēdinot (ko) – par gaisu.

PiemēriJa siena ļoti mitra, labāk būtu atstāt gaisa kārtu, kas vēdinās uz telpas pusi. Riģipša vietā var lietot arī ēvelētus dēļus..

Ja siena ļoti mitra, labāk būtu atstāt gaisa kārtu, kas vēdinās uz telpas pusi. Riģipša vietā var lietot arī ēvelētus dēļus..

2.parasti 3. pers. Refl. → vēdināt₂. Tikt vēdinātam.

PiemēriKoku zari vējā vēdinās.

Koku zari vējā vēdinās.
Kad stājas apputējušo vagonu rinda un no tiem sāk kāpt ārā ceļinieki, jau par [pa] gabalu vēdinās pretī dažs balts autiņš..

3.Virzot šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, radīt gaisa kustību un atvēsināties.

PiemēriVīrieši bija novilkuši svārkus, sievietes vēdinājās ar kabatas lakatiņiem un salocītiem laikrakstiem..

Vīrieši bija novilkuši svārkus, sievietes vēdinājās ar kabatas lakatiņiem un salocītiem laikrakstiem..
..ziloņi bija aplauzījuši zarus, lai ar tiem vēdinātos..

4.parasti 3. pers. Refl. → vēdināt₄. Tikt vēdinātam.

Avoti: 8. sējums