ķepīgs
ķepīgs -ais; s. -a, -ā
ķepīgi apst.; sar.
1.Mīksts, lipīgs (par kādu masu).
Piemēri..naktīs vēl uznāca sals, bet dienās jau karsēja saule un zeme kā ķepīga java lipa pie traktoru kāpurķēdēm..
- ..naktīs vēl uznāca sals, bet dienās jau karsēja saule un zeme kā ķepīga java lipa pie traktoru kāpurķēdēm..
- Auto ņurrādams smagi ripo tieši pa pļavu... Riteņi ķepīgajos mālos mētājas no vienas puses uz otru.
- Kāds vīrietis lej ķepīgi melnu šķidrumu uz šosejas..
1.1.Slapjš, mīksts (par sniegu).
Piemēri«Kāds ķepīgs sniegs,» pukojās Asne, purinādama no kažoka baltās lēkšķes, kas kāpņu telpas siltumā ātri kusa..
- «Kāds ķepīgs sniegs,» pukojās Asne, purinādama no kažoka baltās lēkšķes, kas kāpņu telpas siltumā ātri kusa..
Avoti: 4. sējums