Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ķerties
ķerties ķeros, ķeries, ķeras, pag. ķēros; refl.
1.Strauji tvert, ņemt (pie kā, aiz kā u. tml.).
PiemēriVecāmāte skatās uz mani un iejautājas: «Vai tu atceries arī to, kā, maza būdama, Miķelim [zirgam] pa pavēderi dzīvoji un ap kājām ķēries?»
  • Vecāmāte skatās uz mani un iejautājas: «Vai tu atceries arī to, kā, maza būdama, Miķelim [zirgam] pa pavēderi dzīvoji un ap kājām ķēries?»
  • Mācītājs apvainots piecēlās un ķērās pie sava mēteļa..
  • Otrā dienā sēžamies lielbagāžas pasažieru pārvadāšanai piemērotā auto.. ar solu katrā malā. Pagriezienos veļamies cits citam virsū vai ķeramies apkārt..
  • Es sapņoju par Spodri. Pa sapņiem viņam ķēros ap kaklu.
Stabili vārdu savienojumiĶerties ap kaklu. Ķerties apkārt.
1.1.Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
PiemēriĶerties pie kāpņu margām.
  • Ķerties pie kāpņu margām.
  • ..puisēns pakrita un ievēlās ūdenī. Viņš ķērās pie priedes zara, bet tas bija ļoti resns,.. pirksti to nespēja aptvert, un mizā palika.. puisēna nagu ievilktas rievas.
  • Gandrīz četrrāpus līzdams un pie zāles kušķiem ķerdamies, viņš uzvilkās pa nogāzīti atpakaļ uz ceļa..
  • Pie sētas ķerdamas, [Līze] vilkās un stājās, stājās un atkal vilkās.
  • pārn. Aizpeld mūži pa Gauju, melnās krācēs zūd, cietiem pirkstiem pie radzēm ķeras: mirkli, vēl mirkli varbūt...
1.2.Ņemt, lai, piemēram, lietotu, izmantotu.
Piemēri«Tā nu gan nevar, ka pie visa ķersieties klāt,» Irma.. metās šķūnī. «Lai paņem Ēriks, kas viņam pieder. Tās citas mantas ir mūsu pašu.»
  • «Tā nu gan nevar, ka pie visa ķersieties klāt,» Irma.. metās šķūnī. «Lai paņem Ēriks, kas viņam pieder. Tās citas mantas ir mūsu pašu.»
1.3.Strauji tvert ar zobiem, lai kostu (parasti par suni).
PiemēriJa suns sāks riet un ķerties stilbos, viņi nošaus Munteru [suni].
  • Ja suns sāks riet un ķerties stilbos, viņi nošaus Munteru [suni].
  • pārn. Klusu, kā mazi sunēni, pabāzuši purnus no grāvjiem, glūn ložmetēji. Bet no rīta viņi ries. Rīt no rīta viņi atkal ķersies balto [baltgvardu] lielos un mugurās.
1.4.Satverot ēsmu, uzdurties uz makšķeres āķa (par zivīm).
Piemēri..piesienu vizulīti pie auklas un sāku atkal bļitkot. Ķeras. Asari ķeras kā negudri. Kādi 30 gabali jau spirinās pa ledu..
  • ..piesienu vizulīti pie auklas un sāku atkal bļitkot. Ķeras. Asari ķeras kā negudri. Kādi 30 gabali jau spirinās pa ledu..
  • Liepu pussalas apkārtnē makšķerniekiem labi ķeras līdakas.
1.5.Veikties zvejā, retāk medībās.
PiemēriPavakarē, kad makšķernieki posās atpakaļceļam, pārradās arī mazais skolotājs. Viņam bija veicies.. «Tev ir labi ķēries, mazais,» brālis viņam sacīja.
  • Pavakarē, kad makšķernieki posās atpakaļceļam, pārradās arī mazais skolotājs. Viņam bija veicies.. «Tev ir labi ķēries, mazais,» brālis viņam sacīja.
  • Viņš gājis medīt, bet nekā neķeries.
1.6.Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to daļām).
PiemēriSkujas ķeras pie mēteļa.
  • Skujas ķeras pie mēteļa.
  • Dadži ķeras zeķēs.
  • Kadiķi.. savām asajām adatām ķērās drēbēs.
  • ..zari un mežapiņstīgas ķērās aiz drēbēm..
1.7.Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju).
PiemēriMīkla ķeras pie rokām.
  • Mīkla ķeras pie rokām.
  • Dubļi ķeras pie riepām.
  • ..zāle grabēja ap kājām, pat rasa tai negribēja ķerties klāt.
1.8.pārn. Spēcīgi ietekmēt, iedarboties (piemēram, par sauli, vēju, aukstumu).
PiemēriViņa.. iznāk no jūras kā noreibuši, saule tūlīt ķeras klāt ādai, žāvē mitrumu no miesas.
  • Viņa.. iznāk no jūras kā noreibuši, saule tūlīt ķeras klāt ādai, žāvē mitrumu no miesas.
  • Bija ziemas diena, labi pavēss... Vējš stipri ķērās pie ausīm un skausta..
  • Leinasars apsēdās uz mūrīša un piespieda muguru siltajiem ķieģeļiem. Bet viss maigums, ko izstaroja krāsns, kā neķērās, tā neķērās klāt.
2.parasti savienojumā ar «pie» Sākt (ka darīt, veikt).
PiemēriĶerties pie lasīšanas.
  • Ķerties pie lasīšanas.
  • Ķerties pie uzdevumu risināšanas.
  • Ķerties pie darba.
  • Droši vien tieši tev vajadzēja [ģimenes dzīvē] daudz ko darīt pavisam citādi. Un droši vien vēl šodien ļaut kas ir labojams. Tikai kā pie tā ķerties?
  • Atstājuši cietumu, mēs devāmies meklēt vietējo tipogrāfiju, lai ķertos pie pirmās padomju avīzes izdošanas Ventspilī.
  • ..viņš pasaka šādus tādus nenozīmīgus ievadvārdus un tad ķerās pie lietas. «Jūs esat noguruši, to es zinu.. Bet vajadzētu aizvest izkultos graudus no kombaina uz kalti..»
Stabili vārdu savienojumiĶerties (kam) klāt. Ķerties pie lietās.
2.1.Sākt izgatavot, veidot, apstrādāt (ko), sākt rīkoties, darboties (ap ko).
PiemēriĶerties pie rasējuma.
  • Ķerties pie rasējuma.
  • Kad nu atliek vaļas, Viktorija ķeras pie adīkļa vai kāda cita rokdarba.
  • ..[pavasaris] nāks ar joni. Var gadīties, ka jau pēc pāris nedēļām jāķeras pie zemes.
2.2.Sākt darboties, rīkoties (ar kādu darbarīku, ierīci u. tml.).
PiemēriĶerties pie cirvja.
  • Ķerties pie cirvja.
  • Ķerties pie otas.
  • Rūdolfs ķērās pie airiem un īrās projām no šejienes uz ezera vidu.
  • Nātiņš.. tūliņ ķērās pie adatas. Vispirms viņš pārlaboja savas bikses un svārkus..
  • Tikai pēc tam, kad [slimības] process lokalizējies.., mērķtiecīgi ķerties pie naža.
Stabili vārdu savienojumiĶerties pie ieročiem. Ķerties pie naža.
2.3.Sākt ēst, dzert (ko).
PiemēriĶerties pie zupas.
  • Ķerties pie zupas.
  • Ķerties pie āboliem.
  • ..abi atkal ķērās pie saldējumiem, bet nekā vairs nevarēja dabūt iekšā.
3.parasti 3. pers. Tikt traucētam kustībā, sadurties ar pretestību (piemēram, virzoties kam pāri, garām).
Piemēri..mēs dodamies dziļāk mežā. Kājas nevarīgi ķeras vaivarājā, brūklenājā, kaltušos zaros un siekstās.
  • ..mēs dodamies dziļāk mežā. Kājas nevarīgi ķeras vaivarājā, brūklenājā, kaltušos zaros un siekstās.
  • Bet man grābeklis arvien ķērās sūnās un nokasītā vieta ne tuvu nebija tik priekšzīmīga kā Maigai.
  • Aiz sērēm un oļiem ķerdamas, tur [straumē] laiku pa laikam aizslīdēja nobrūnējušas zaru atlaužas..
3.1.Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem).
PiemēriMotors ķeras.
  • Motors ķeras.
3.2.Risināties ar traucējumiem, kavēkļiem (par darbību, norisi).
PiemēriJo vairāk viņš centās, jo tieši kā par sodu ķērās. Tur savītā saite pamuka vaļā, tur izslīdēja paceltā labības kopiņa, te neizdevās sagriezt mezglu.
  • Jo vairāk viņš centās, jo tieši kā par sodu ķērās. Tur savītā saite pamuka vaļā, tur izslīdēja paceltā labības kopiņa, te neizdevās sagriezt mezglu.
  • No traktoru stacijas esot atbraukušas mašīnas, darbs ķeroties krāvēju dēļ.
3.3.Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
PiemēriAr citām kolhoza meitenēm viņš tarkšķēja vienā gabalā,.. bet, ar Viju runājot, katrs vārds ķērās un pinās tā, ka teikums reizēm palika bez beigām.
  • Ar citām kolhoza meitenēm viņš tarkšķēja vienā gabalā,.. bet, ar Viju runājot, katrs vārds ķērās un pinās tā, ka teikums reizēm palika bez beigām.
  • Vietām gan ķērās [pātaru skaitīšana] un vajadzēja sākt no gala, bet beidzot es tomēr tiku līdz āmen..
Stabili vārdu savienojumiValoda ķeras.
  • Valoda ķeras — Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
Stabili vārdu savienojumiAukstums (arī sals) ķeras pie kauliem. Ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas).
Avoti: 4. sējums