ķēpausis
ķēpausis -ša, v.
ķēpause -es, dsk. ģen. -šu, s.; sar.; niev.
Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
PiemēriBet leitnants ātri noprata, ka te ar viņu nekas nav izdarāms: vienīgi izmantot iespēju un izsunīt šo ķēpausi - vairāk neko viņš nevarēja.
- Bet leitnants ātri noprata, ka te ar viņu nekas nav izdarāms: vienīgi izmantot iespēju un izsunīt šo ķēpausi - vairāk neko viņš nevarēja.
- Ak tu, ķēpausi, kas nu tā par slimošanu.
Avoti: 4. sējums