Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ņurdzīt
ņurdzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ņurcīt1.
PiemēriBrītiņu klusums. Sniedze pogāja ciet savu mēteli. Līna ņurdzīja priekšauta stūri.
2.Ņurcīt2.
PiemēriŅurdzīt kaķēnu.
Avoti: 6-1. sējums