šņaku
šņaku izsauk.; parasti savienojumā «šniku, šņaku».
Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
PiemēriJauni puiši sienu pļāva, Trīs kažoki mugurā, izkaptiņa šņiku šņaku, Kažociņi briku brāķu.
- Jauni puiši sienu pļāva, Trīs kažoki mugurā, izkaptiņa šņiku šņaku, Kažociņi briku brāķu.
Avoti: 7-2. sējums