šņorēt
šņorēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu).
PiemēriMugurā viņam ir garš svārks.. un kājās līdz ceļiem šņorējami stepes zābaki.
- Mugurā viņam ir garš svārks.. un kājās līdz ceļiem šņorējami stepes zābaki.
- Mēs atminējāmies, ka mums priekšā dziļais ūdens ceļš, tādēļ šņorējām vaļā zābakus, vilkām nost zeķes..
Avoti: 7-2. sējums