žēlabains
žēlabains -ais; s. -a, -ā
žēlabaini apst.
1.Tāds, kurā izpaužas žēlabas.
PiemēriŽēlabaina balss.
- Žēlabaina balss.
- Žēlabaina nopūta.
- Žēlabains skatiens.
- Ugunsgrēka vietā palika vienīgi mazs pūlītis, ko bija apturējis Tatarinova žēlabainais sauciens.
- Daži iesākuma akordi - un tad žēlabaina melodija, kurai skolēni vilka līdzi..
- «Nekad nebūtu domājis, ka paša rokām nāksies lepno mežu nopostīt,» Kandils žēlabaini piemetināja.
- «Vai tad ļoti grūti nabaga krusttētiņam?» žēlabaini jautāja māte un nopūtās.
2.Stiepts, parasti spalgs (par dzīvnieka radītu skaņu).
PiemēriMums piederēja.. ķīvītes, kas žēlabaini brēca Pār sapostītiem lizdošanas ciņiem..
- Mums piederēja.. ķīvītes, kas žēlabaini brēca Pār sapostītiem lizdošanas ciņiem..
- Kaut kur netālu žēlabaini iegaudojās suns.
- Kaut kur žēlabaini māva govs.
Avoti: 8. sējums