žēls
žēls -ais; s. -a, -ā
žēli apst.
1.Tāds, kurā izpaužas žēlums, sarūgtinājums, skumjas, sāpes.
PiemēriViņas saliektā mugura, roku gurdenums, acu tukšais skats, viss.. kopā pauž kaut ko žēlu un bezcerīgu.
- Viņas saliektā mugura, roku gurdenums, acu tukšais skats, viss.. kopā pauž kaut ko žēlu un bezcerīgu.
- ..klases audzinātāja.. skatās Valdī tik žēlu skatienu, ka tādam vājākam uzreiz saskrietu asaras acīs.
- ..un tautas dziesmā žēlajā ir tik daudz dzīvot gribas..
- «..viņam visvairāk acu noraudātu pakaļ nekā mums kaut kuram citam,» Skrastiņš sacīja, žēli smaidīdams.
- pārn. Trūde dzer glāzi pēc glāzes, lielās krūtis žēli cilājas, kā par kaut ko sūdzoties, un viņai ir bail. Trūdei ir vēzis.
2.Samērā augsts, stiepts, monotons, parasti pakluss (par skaņu).
Piemēri«Bet vai tad man Nagaiņa dēļ jācieš?» Seskis žēlā balsī pretojās.
- «Bet vai tad man Nagaiņa dēļ jācieš?» Seskis žēlā balsī pretojās.
- ..kāds gulējis viņam līdzās un stenējis augstos, žēlos toņos, gandrīz īdot kā dzīvnieks.
- ..Un kluso rītu pāršķeļ svilpiens žēls Un manu cerību un domu viju.
- Kad viņš pakustas, plecā uzkārtais akordeons sašļūk, izdvesdams žēlu skaņu.
- pārn. Apkārt pīniju zari Šalca tik žēli, žēli..
Avoti: 8. sējums