šķīstība1
šķīstība -as, s.; parasti vsk.
1.rel. Vispārināta īpašība → šķīsts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMans tēvs bija uzaudzināts dziļi dievbijīgā ģimenē, kur pie galda patiesi vispirms noskaitījuši lūgšanu, dziedājuši baznīcas dziesmas sirdsskaidrā atdevībā reliģijas Šķīstībai.
2.Vispārināta īpašība → šķīsts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«..kamēr es dzīvošu, mana sirds piederēs tiem, kam rūp tēvu tēvu skaidrā sirds šķīstība un pacietīga panesība visās dzīves likstās un grūtumos.»
Avoti: 7-2. sējums