Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
žilbinošs
žilbinošs -ais; s. -a, -ā
žilbinoši apst.
1.Divd. → žilbināt.
2.Tāds, kas žilbina.
PiemēriHafīza smejas un spīdina žilbinoši baltos zobus..
  • Hafīza smejas un spīdina žilbinoši baltos zobus..
  • Piejūras pļavas slīga ziedu krāšņumā. Koki un krūmi bija žilbinoši zaļi..
  • pārn. Studiju pabeidzis, Tenis sapņoja par žilbinošiem panākumiem, iztēlē sevi jau skatīja visatbildīgākajās lomās.
  • pārn. No pasaules rakstniekiem viņš mīlēja Oskaru Vaildu, šo smaidošo, žilbinošo paradoksu meistaru..
Avoti: 8. sējums