Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaunīgs.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (13):
- ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas. Rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
- nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino. Bezkaunīgs, rupjš izteikums.
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- nekauņa Nekaunīgs cilvēks.
- palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs. Izlaist (9), izlutināt.
- pakaunīgs Samērā, arī mazliet kaunīgs.
- parupjš Samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
- bezkaunīgs Tāds, kas rupji, pārdroši neievēro citu intereses. Nekaunīgs.
- nepieklājīgs Tāds, kura saturs aizskar, apvaino. Bezkaunīgs, rupjš.
- bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaunīgums Vispārināta īpašība --> kaunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī kautrīgums.
- nekaunīgums Vispārināta īpašība --> nekaunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kaunīgs citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV