Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizšļūkt
aizšļūkt -šļūcu, -šļūc, -šļūc, pag. -šļūcu; intrans.
Šļūcot, šļūcošā gaitā attālināties. imperf. Šļūkt prom. Šļūcot, šļūcošā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriKamanas aizšļūc.
Avoti: 1. sējums