Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizšņorēt
aizšņorēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Aizsaitēt (apavus).
PiemēriSmurģis izcelts tieši no gultas, pat zābakus nebij paspējis lāgā aizšņorēt.
Avoti: 1. sējums