apstrāvot
apstrāvot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans.
1.Strāvojot apņemt (par gaisu, smaržām u. tml.), appūst.
PiemēriSvaigs vējš apstrāvo sakarsušo pieri.
- Svaigs vējš apstrāvo sakarsušo pieri.
2.poēt. Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.).
PiemēriLaikmeta idejas apstrāvo visu lugu.
- Laikmeta idejas apstrāvo visu lugu.
- Viņas [aktrises] tēlojums viscaur patiesu jūtu straumes apstrāvots, un tādēļ Elga Meldre veidojas skatītāja priekšā kā jauna sieviete, kas, ārēji klusināta un nosvērta, nes sevī kvēlu, bagātu sirdi.
Avoti: 1. sējums