atkratīt
atkratīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; pareti
1.Pakratot atvirzīt nost (no kā).
Piemēri«Piedod, tētiņ,» Liene atkārtoja un satvēra tēva roku. Tēvs ātri atkratīja to no Lienes rokas.
- «Piedod, tētiņ,» Liene atkārtoja un satvēra tēva roku. Tēvs ātri atkratīja to no Lienes rokas.
1.1.pārn. Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
PiemēriAtkratīt no sevis skumjas.
- Atkratīt no sevis skumjas.
- ..Natāle atkratīja no sevis slinko vienaldzību un kļuva žirgta.
Stabili vārdu savienojumiAtkratīt galvu.
- Atkratīt galvu idioma — Atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
Avoti: 1. sējums