atkārtojums
atkārtojums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → atkārtot1, atkārtoties1. Tas, kas ir atkārtots, atkārtojies.
PiemēriKoncerta atkārtojums.
- Koncerta atkārtojums.
- Cilvēki [Mārtiņa stāstos] mainījās lomās,.. ko pirmo reizi saimnieks teica, atkārtojumā jau runāja saimniece.
- Visi desmit [eksperimenta] atkārtojumi deva vienādus rezultātus..
- Parasti vārds un teiciens dzejā atkārtojas noteiktās vietās. Atkarībā no vietas šiem atkārtojumiem ir savi zināmi nosaukumi.
Avoti: 1. sējums