atplaiksnīties
atplaiksnīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu). Sākt plaiksnīt.
PiemēriNu pie vakara saule sāka atplaiksnīties caur miglu, kura, vējiņa dzīta, mutuļiem skrēja projām..
- Nu pie vakara saule sāka atplaiksnīties caur miglu, kura, vējiņa dzīta, mutuļiem skrēja projām..
- Nav tai [rūpnīcai] varena dūmeņa, augstu korpusu, caur kuru logiem.. atplaiksnītos metināmo aparātu zibšņi.
- pārn. Tālu aiz okeāna, kur kokvilnas un tabakas plantācijās sviedros liec muguru melnādainā sieviete,.. arī tur kā rīta blāzma atplaiksnās draudzības un cerības uguns.
1.1.pareti Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
PiemēriPret egļu melnzaļo pamatu atplaiksnījās bērzu bālganās svītras.
- Pret egļu melnzaļo pamatu atplaiksnījās bērzu bālganās svītras.
1.2.pārn. Izpausties, parādīties (cilvēku dzīvē, rīcībā) – parasti uz brīdi.
PiemēriJa reizēm viņu [kapitālistiskās valsts darbaļaužu] dzīvē atplaiksnās prieks, tas nav ilgs un satumst kā tālas rūsas atspīdums rudens naktī
- Ja reizēm viņu [kapitālistiskās valsts darbaļaužu] dzīvē atplaiksnās prieks, tas nav ilgs un satumst kā tālas rūsas atspīdums rudens naktī
- Ir mirkļi, kad aktrises sniegumā atplaiksnās labs, patīkams humors, - vai nevajadzētu ļaut šim humoram izvērsties plašāk..?
2.Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) atspoguļoties (kur) – par gaismu, gaismas avotu.
PiemēriNodārdēja artilērijas zalve. Zeme nodrebēja, un debesīs atplaiksnījās eksplozijas sarkanās liesmas.
- Nodārdēja artilērijas zalve. Zeme nodrebēja, un debesīs atplaiksnījās eksplozijas sarkanās liesmas.
- Nakts. Melni nolijušā asfaltā atplaiksnās ugunis un švīkst riepu gumijas.
- Viņas acis šajā acumirklī neviļus atgādina dziļa avota dzelmi, kad tajā atplaiksnās pusdienas saules stars.
- ..meitenes sejā atplaiksnījās saules riets.
3.Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (sejā, acīs) – par pārdzīvojumiem.
PiemēriTālāk tad būtu labi cieši jāpapētī seja - tur taču nepārprotami un nenovēršami atplaiksnās viss, kas bijis, un tāpat tas, kas patlaban prātā un sirdī.
- Tālāk tad būtu labi cieši jāpapētī seja - tur taču nepārprotami un nenovēršami atplaiksnās viss, kas bijis, un tāpat tas, kas patlaban prātā un sirdī.
- ..it kā jaunāko brāli ieraugot, kaimiņienes sejā atplaiksnījās prieks.
- ..slēpta nemiera izjūta atplaiksnījās sejā.
3.1.Pēkšņi, arī uz brīdi parādīties (šefā) – par smaidu.
PiemēriViņai tomēr netrūkst humora izjūtas, un tais retajos brīžos, kad sejā atplaiksnās smaids, tā ir gluži jauka.
- Viņai tomēr netrūkst humora izjūtas, un tais retajos brīžos, kad sejā atplaiksnās smaids, tā ir gluži jauka.
3.2.Pēkšņi atveidoties (domās, iztēlē).
PiemēriKlausoties kolhoznieku runas, jaunietes iztēlē cita pēc citas atplaiksnījās aizvadītā gada ainas.
- Klausoties kolhoznieku runas, jaunietes iztēlē cita pēc citas atplaiksnījās aizvadītā gada ainas.
- Drūms atmiņu virknējums atplaiksnījās un dzisa viņas smadzenēs
- Uz brīdi atplaiksnījās viss šajās uzbrukuma dienās pārdzīvotais.
3.3.Spilgti atainojies, atspoguļoties (mākslas darbā).
PiemēriLasītāja priekšā izaust ainas, viena plastiskāka, kaujinieciskāka par otru. Kā milzu spogulī atplaiksnās viena pagasta dzīve.
- Lasītāja priekšā izaust ainas, viena plastiskāka, kaujinieciskāka par otru. Kā milzu spogulī atplaiksnās viena pagasta dzīve.
- V. I. Ļeņins nosauca Ļevu Tolstoju par Krievijas revolūcijas spoguli, kaut arī viņa darbos atplaiksnās tikai dažas revolūcijas puses.
- ..dekorācijā atplaiksnās gan mietpilsoniskā pašapmierinātība.., gan siltumnīcas atmosfēra mājā..
Avoti: 1. sējums