attrāpīt
attrāpīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
1.Pieskaroties, pieķeroties atrast, sasniegt (vajadzīgo vielu).
PiemēriVeckalacis arī lāgā nestāvēja uz kājām. Rokas gan pieķēris ratu malai, bet neparko nevarēja attrāpīt ass galu, kur atsperties.
1.1.pārn. Atrast, izvēlēties (vajadzīgos vārdus).
PiemēriVilnis nevarēja attrāpīt ne īsto vārdu, ne izteiksmi.
Avoti: 1. sējums