atšaut
atšaut -šauju, -šauj, -šauj, pag. -šāvu; trans.
1.Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
Piemēri..viņi [mednieki] ļoti sakaitināja Grāpīti, mēļodami, ka šis esot atšāvis vilkam papēdi, bet pelēcis arī uz trim kājām.. esot aizlaidies..
- ..viņi [mednieki] ļoti sakaitināja Grāpīti, mēļodami, ka šis esot atšāvis vilkam papēdi, bet pelēcis arī uz trim kājām.. esot aizlaidies..
- Un rokas kā atšauti spārni karājas kuslas gar sāniem: Pagalam, beigas!
2.Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu kādas kvalitātes dzīvnieku).
PiemēriAtšaut zaķus.
- Atšaut zaķus.
- Atšaut vecos medņu gaiļus.
- Atšaut vārnas.
- Ernests atveda atļaujas - divus rubeņu gaiļus varam atšaut.
- ..atšaujamo dzīvnieku vecumam jābūt proporcionālam dabiskajam populācijas vecumam..
- Visi normā paredzētie astoņi aļņi mums jau atšauti.
3.Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni).
PiemēriPieskrējusi pie inkubatora, Guna.. atšāva aizbīdni, tad atrāva abus lūkas vākus..
- Pieskrējusi pie inkubatora, Guna.. atšāva aizbīdni, tad atrāva abus lūkas vākus..
4.intrans.; sar. Atšauties2.
Piemēri..tēvocis piesacīja: «Kamēr uguns deg, nekur projām vis neskrejiet!.. Mēs ar krustmāti aiziesim līdz Bērzu līcim. Vēlāk, ja gribat, varat arī jūs atšaut.»
- ..tēvocis piesacīja: «Kamēr uguns deg, nekur projām vis neskrejiet!.. Mēs ar krustmāti aiziesim līdz Bērzu līcim. Vēlāk, ja gribat, varat arī jūs atšaut.»
5.sar. Izstiept, atvirzīt atstatu (piemēram, asti, lūpu).
PiemēriSuns skrien, asti atšāvis.
- Suns skrien, asti atšāvis.
- Zēns atšāvis lūpu.
- Un tad uzkritusi arī [lapsa celmam] tik nelāgi, ka palikusi guļam ar atšautu asti. No tā laika.. visas [lapsas] vēl šodien staigā ar atšautām astēm.
Stabili vārdu savienojumiAtšaut (retāk atstiept) asti.
- Atšaut (retāk atstiept) asti vienk. — Nobeigties.
Avoti: 1. sējums