Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
blāvēt
blāvēt parasti 3. pers., blāv, pag. blāvēja; intrans.
Blāvot.
PiemēriLēni no miglas nirst rūpnīcu dūmeņi un ēku platie stāvi, bet ielu spuldzes blāv un dziest kā pēdējās nakts zvaigznes.
Avoti: 2. sējums