blieziens
blieziens -a, v.; sar.
1.Vienreizēja paveikta darbība → bliezt1.
PiemēriPašu pirmo [smieklu] guldzienu tad parasti pavadīja spēcīgs pļaukas blieziens pa kaimiņa ceļgalu.
Avoti: 2. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis