blāvēt
blāvēt parasti 3. pers., blāv, pag. blāvēja; intrans.
Blāvot.
PiemēriLēni no miglas nirst rūpnīcu dūmeņi un ēku platie stāvi, bet ielu spuldzes blāv un dziest kā pēdējās nakts zvaigznes.
- Lēni no miglas nirst rūpnīcu dūmeņi un ēku platie stāvi, bet ielu spuldzes blāv un dziest kā pēdējās nakts zvaigznes.
- Es skatos, - kas tumsā aiz rūtīm Tik pazīstams pretī man blāv? Ar noliektām galvām uz krūtīm Baltsarkani flokši tur stāv.
Avoti: 2. sējums