Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brēkoņa
brēkoņa -as, s.; parasti vsk.; sar.
Ilgstoša, nepatīkama, skaļa kliegšana. Skaļu, griezīgu balsu troksnis.
PiemēriBet nu akas vinda taisīja tik nejauku brēkoņu, ka suņi klēts priekšā uzreiz aizvilkās šaušalīgā dziesmā.
Avoti: 2. sējums