Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
brangums
brangums -a, v.; parasti vsk.; sar.
Vispārināta īpašība → brangs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«..izskata es liekos diezgan dūšīgs, bet tas nav veselīgs brangums ..»
  • «..izskata es liekos diezgan dūšīgs, bet tas nav veselīgs brangums ..»
  • Kunga izskatu Gavars nebija zaudējis arī tagad, no šosejas grāvjiem ar lāpstu zemi mezdams. Tas pats bijušais brangums, mīksti apaļās delnas..
Avoti: 2. sējums