Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
braukalēt
braukalēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; niev.
Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
PiemēriBraukalēt bez vajadzības.
Avoti: 2. sējums