bruģējums
bruģējums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → bruģēt. Arī bruģis.
PiemēriLīdzens bruģējums.
- Līdzens bruģējums.
- ..[grāvja] dibenu nostiprina ar šķembām, granti vai bruģējumu..
Avoti: 2. sējums