Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brēkāt
brēkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
1.Laiku pa laikam brēkt3.
PiemēriZīdainis brēkā.
1.1.Klaigāt, bļaustīties.
PiemēriBrēkāt pa visu māju.
1.2.trans.
Piemēri«..tev, nu - vai tu nekustēsi!» brēkāja neliels puika,.. vēcinādams grožu līkumu [zirgam] ap galvu..
2.parasti 3. pers.; reti Laiku pa laikam brēkt1 (par dzīvniekiem).
PiemēriEzerā brēkā pīles.
Avoti: 2. sējums