darbuzņēmējs
darbuzņēmējs -a, v.; jur.
Persona vai organizācija, kas pēc darbuzņēmuma līguma apņemas veikt noteiktu darbu.
PiemēriĢenerālais darbuzņēmējs.
- Ģenerālais darbuzņēmējs.
- Darbuzņēmēju celtniecības organizācijas.
- Ja darbuzņēmējs darbā atkāpies no līguma vai pieļāvis citus trūkumus, pasūtītājs, kas darbuzņēmējam par tiem laikus paziņojis, tiesīgs pēc savas izvēles prasīt: izlabot bez atlīdzības trūkumus vai novērst minēto atkāpšanos..
Avoti: 2. sējums