dvaša
dvaša -as, s.
1.parasti vsk. Elpa1.
PiemēriKarsta dvaša.
- Karsta dvaša.
- ..viņa atkal dziļi ievilka dvašu krūtīs, nopūtās un paskatījās atpakaļ uz Līnu.
- Kapteinis iesmēla zupu, dzesēdams pūta dvašu virsū..
- Tu mīti manā karstā elpā, Ikkatrā dvašas vilcienā..
- ..Kur steigtos tevi skaut, līdz sirds tev siltu, Tev aukstās rokās siltu dvašu dvest..
- sal. No taviem ezeriem un manām lūpām kā dzīvības zīme, kā dvaša pret debesīm paceļas tvaiks.
- pārn. ..esmu nokļuvis īstā svelmainā pirtī: Āfrika jau pirmajā mirklī uzpūš karstu dvašu.
Stabili vārdu savienojumiAtvilkt dvašu. Atvilkt dvašu (biežāk elpu).
- Atvilkt dvašu idioma — Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- Atvilkt dvašu (biežāk elpu) — Ieelpot (parasti dziļi).
- Bez dvašas (biežāk elpas) idioma — Ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu.
- Būt bez dvašas (biežāk elpas) — Saka, ja vairs nespēj paelpot.
- Dvašas (biežāk elpas) vilciens — Ieelpa, arī izelpa.
1.1.pārn. Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
Piemēri..gaiss bija tik rāms, ka nemaz nevarēja atskārst, no kuras puses ziemelis pūš tik saltu dvašu.
- ..gaiss bija tik rāms, ka nemaz nevarēja atskārst, no kuras puses ziemelis pūš tik saltu dvašu.
- Drēgna miglas dvaša spiedās cauri plānajām drēbēm.
- Mežs viņam uzvēdī savu dvašu, un.. meža elpa liekas spirgta kā avota ūdens.
- Paliek aiz manis āpši, Sila svelmainā dvaša.
1.2.pārn. Smarža. Dvesma (2).
Piemēri..vējš joņoja.. vītušu zāļu dvašas pārpilns..
- ..vējš joņoja.. vītušu zāļu dvašas pārpilns..
- Ziedu smaržas jaucās kopā ar vīstošās zāles aromu - zeme dvesmoja saldenu, reibīgu dvašu.
- Salda medus dvaša spiedās viņam mutē un nāsīs.
- ..kāri iesūcu deviņvīruspēka reibīgo dvašu..
1.3.pārn. Karstums, svelme (no uguns).
Piemēri..Vārījās versme, karstums kaisa, Visapkārt gāja uguns dvaša..
- ..Vārījās versme, karstums kaisa, Visapkārt gāja uguns dvaša..
- Staļingrada! Tava uguns dvaša Tūkstoš jūdzēm tālu sejā dzeļ..
1.4.pārn. Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama. Dvesma (3).
PiemēriVisgarām lielceļam vēl bija jūtama kara skarbā dvaša.
- Visgarām lielceļam vēl bija jūtama kara skarbā dvaša.
- Balta kā tīrs cibas vāks viņa [saule] slīdēja pa spožo miglu.. Es aizvēru acis un jutu patīkamu siltumu savā sejā. Tā bija pavasara dvaša.
- ..Sīkie spēki, ikdienības dvaša..
2.Elpa2.
PiemēriMierīga dvaša.
- Mierīga dvaša.
Stabili vārdu savienojumiDvaša (biežāk elpa) aizraujas (retāk aizsitas).
- Dvaša (biežāk elpa) aizraujas (retāk aizsitas) idioma — Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
3.poēt.; reti Savienojumā ar «dzīva»: dzīva būtne.
PiemēriGadu simteņus te smiltis gājušas Ar ikvienu dzīvu dvašu karā.
- Gadu simteņus te smiltis gājušas Ar ikvienu dzīvu dvašu karā.
Avoti: 2. sējums