Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
erudīts1
-ais; s. -a, -ā
apst.
Tāds (cilvēks), kam ir erudīcija.
Piemēri..latviešu padomju literātu saime zaudēja savdabīgu talantu, vienu no erudītākajiem latviešu rakstniekiem - Andreju Kurciju.
Avoti: