gaišreģis
gaišreģis -ģa, v.
gaišreģe -ģes, dsk. ģen. -ģu, s.
1.Cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni. Pareģis.
Piemēri..kāršu licējas gluži labi zina, ka viņas neko nevar pareģot. Tādēļ ikviena gaišreģe operē tikai ar vispārējām.. frāzēm.
- ..kāršu licējas gluži labi zina, ka viņas neko nevar pareģot. Tādēļ ikviena gaišreģe operē tikai ar vispārējām.. frāzēm.
- Baldiņiete.. sāka stāstīt, ka te atbraukusi viena gaišreģe, kas visiem parādot, ko vien vēloties, un vēl kārtis izliekot.
2.Cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast.
PiemēriLabais, gudrais tēvs! Viņš taču bija īsts gaišreģis. Visu redzējis un izzinājis - visus Doņu mātes noslēpumus!
- Labais, gudrais tēvs! Viņš taču bija īsts gaišreģis. Visu redzējis un izzinājis - visus Doņu mātes noslēpumus!
- Vai viņš [Gēte] arī nav bijis gaišreģis, saukdams gaismu savai tautai, ko vēlāk Hitlers noveda vismelnākajā naktī?
Avoti: 3. sējums