Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
grūstuvis
-vja, v.; apv.
Kapājamā dzelzs (piemēram, lapu, sakņu sasmalcināšanai).
Piemēri..lapas cūkām bij sakapātas. Vakar kā šķītas, piesaulē jau apsīkstējušas, un grūstuvis arī vairs nebij ass, jācērt visā spēkā, lai lien cauri līdz dibenam.
Avoti: