Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
grūšus
grūšus apst.
1.Grūžot.
PiemēriPārvietot kastes grūšus.
  • Pārvietot kastes grūšus.
2.Savienojumā ar verba «grūst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
PiemēriGrūšus grūst uz priekšu.
  • Grūšus grūst uz priekšu.
  • Paretam kāds acīm redzami bij iedomājies pretoties, to izgrūda grūšus.
  • Blakus atradās liela māja... Pavadoņi grūšus viņu [apcietināto] iegrūda iekšā un iesvieda tumšā kamerā.
Avoti: 3. sējums