gudrība
gudrība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → gudrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMīklas visām tautām ir bijušas gudrības pārbaudīšanas līdzeklis.
2.Atziņa, zināšanas, arī to kopums.
Piemēri..māte visdažādākajos variantos.. darīja man zināmu seno tautas gudrību par augsto kāpšanu un iespējamo zemo krišanu.
Stabili vārdu savienojumiĀbeces gudrība. Dzīves gudrība. Grāmatu gudrība.
2.1.Padoms, ierosinājums, ieteikums.
PiemēriMāte: Es tak [taču] domāju, tu to pulksteni dosi Krustiņam!.. Paša bērnam vajaga, otram dod! Laikam jau tava gudrība, Krustiņ?
4.parasti vsk.; sar. Saprašana, skaidrība.
PiemēriNetikt pie gudrības, tu «Klausies tik visādas bābu [sievu] pasakas, tad tu gan tiksi pie gudrības!»
Stabili vārdu savienojumiGudrības zobs anat.
Avoti: 3. sējums